Šodien saņēmām interesantu pieprasījumu no uzņēmuma Velentium Medical, kas interesējas par mūsu bioloģiski saderīgu magnētu vadu un Litz vadu, īpaši no sudraba vai zelta izgatavotu vadu, vai citu bioloģiski saderīgu izolācijas risinājumu piegādi. Šī prasība ir saistīta ar bezvadu uzlādes tehnoloģiju implantējamām medicīnas ierīcēm.
Tianjin Ruiyuan Electrical Equipment Co., Ltd. jau iepriekš ir saskārusies ar šādiem pieprasījumiem un ir nodrošinājusi klientiem augstas kvalitātes risinājumus. Ruiyuan laboratorija ir veikusi arī šādus pētījumus par zeltu, sudrabu un varu kā bioimplantējamiem materiāliem:
Implantējamās medicīnas ierīcēs materiālu bioloģiskā saderība ir atkarīga no to mijiedarbības ar cilvēka audiem, tostarp tādiem faktoriem kā izturība pret koroziju, imūnreakcija un citotoksicitāte. Zelts (Au) un sudrabs (Ag) parasti tiek uzskatīti par tādiem, kam ir laba bioloģiskā saderība, savukārt vara (Cu) bioloģiskā saderība ir slikta šādu iemeslu dēļ:
1. Zelta (Au) bioloģiskā saderība
Ķīmiskā inertitāte: Zelts ir cēlmetāls, kas fizioloģiskajā vidē gandrīz neoksidējas un nekorodē, un neizdala organismā lielu daudzumu jonu.
Zema imunogenitāte: zelts reti izraisa iekaisumu vai imūnsistēmas atgrūšanu, tāpēc tas ir piemērots ilgstošai implantācijai.
2. Sudraba (Ag) bioloģiskā saderība
Antibakteriāla īpašība: Sudraba joniem (Ag⁺) piemīt plaša spektra antibakteriāla iedarbība, tāpēc tos plaši izmanto īslaicīgos implantos (piemēram, katetros un brūču pārsējos).
Kontrolējama izdalīšanās: Lai gan sudrabs izdalīs nelielu daudzumu jonu, saprātīgs dizains (piemēram, nano-sudraba pārklājums) var samazināt toksicitāti, radīt antibakteriālu iedarbību, nopietni nebojājot cilvēka šūnas.
Iespējamā toksicitāte: Augsta sudraba jonu koncentrācija var izraisīt citotoksicitāti, tāpēc ir nepieciešams rūpīgi kontrolēt devu un izdalīšanās ātrumu.
3. Vara (Cu) bioloģiskā saderība
Augsta ķīmiskā reaktivitāte: varš viegli oksidējas ķermeņa šķidrumu vidē (piemēram, veidojot Cu²⁺), un atbrīvotie vara joni izraisīs brīvo radikāļu reakcijas, izraisot šūnu bojājumus, DNS pārrāvumus un olbaltumvielu denaturāciju.
Iekaisuma veicinoša iedarbība: Vara joni var aktivizēt imūnsistēmu, izraisot hronisku iekaisumu vai audu fibrozi.
Neirotoksicitāte: Pārmērīga vara uzkrāšanās (piemēram, Vilsona slimības gadījumā) var bojāt aknas un nervu sistēmu, tāpēc tā nav piemērota ilgstošai implantācijai.
Izņēmuma pielietojums: Vara antibakteriālās īpašības ļauj to izmantot īslaicīgas iedarbības medicīnas ierīcēs (piemēram, antibakteriālos virsmas pārklājumos), taču atbrīvošanās daudzums ir stingri jākontrolē.
Galvenais kopsavilkums
| Raksturojums | Zelts()AU) | Sudrabs (Ag) | Varš (Cu) |
| Korozijas izturība | Īpaši spēcīgs (inerciāls) | Vidējs (lēna Ag+ izdalīšanās) | Vāja (viegla Cu²+ izdalīšanās) |
| Imūnā atbilde | Gandrīz neviens | Zems (kontrolējams laiks) | Augsts (pro-iekaisuma) |
| Toksicitāte | Neviens | Vidēji augsts (atkarīgs no koncentrācijas) | Augsts |
| Galvenie lietošanas veidi | Ilgtermiņa implantēti elektrodi/protēzes | Īslaicīgi antibakteriāli implanti | Reti (nepieciešama īpaša ārstēšana) |
Secinājums
Zelts un sudrabs ir medicīnas implantu materiālu priekšroka, pateicoties to zemajai korozivitātei un kontrolējamai bioloģiskajai iedarbībai, savukārt vara ķīmiskā aktivitāte un toksicitāte ierobežo tā pielietojumu ilgtermiņa implantos. Tomēr, modificējot virsmu (piemēram, oksīda pārklājumu vai leģēšanu), ierobežotā mērā var izmantot arī vara antibakteriālās īpašības, taču drošība ir stingri jāizvērtē.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 18. jūlijs
